Diplomdarbs

Kā uzrakstīt secinājumus, par kuriem neuzdod jautājumus

Secinājumus komisija lasa uzmanīgāk par visu pārējo. Bieži tie ir vienīgā daļa, ko izlasa pilnībā — un tieši no tiem rodas jautājumi aizstāvēšanā. Labā ziņa: secinājumi ir vienīgā darba daļa, kuru var uzrakstīt pēc formulas.

Galvenais princips: secinājumi ir ievada spogulis

Ievadā jūs uzstādījāt mērķi un uzdevumus. Secinājumos jūs atskaitāties par katru no tiem. Ja ievadā bija četri uzdevumi, secinājumos ir četri punkti plus kopsavilkums par mērķi. Nekas cits tur nav vajadzīgs.

Pārbaude aizņem minūti: nolieciet ievadu un secinājumus blakus. Katram uzdevumam jāatrod savs punkts. Ja kāds uzdevums palicis bez atbildes — vai nu jūs to neizpildījāt, vai aizmirsāt par to pastāstīt. Abi varianti aizstāvēšanā izmaksās dārgi.

Struktūra pa punktiem

• Pirmie punkti — teorētiskie rezultāti. Nevis „tika apskatīti jēdzieni”, bet konkrēti: kuru pieeju izvēlējāties un kāpēc.
• Vidējie punkti — praktiskie rezultāti ar skaitļiem. Skaitlis secinājumos ir jūsu labākais arguments: „rentabilitāte trīs gados samazinājās no 12% līdz 7%”.
• Pēdējie punkti — priekšlikumi. Katram priekšlikumam jāizriet no iepriekšējā punkta un, ja iespējams, jābūt novērtētam skaitliski.
• Noslēdzošā rindkopa — viens teikums par to, ka mērķis ir sasniegts.

Ko secinājumos nedrīkst likt

• Jaunus faktus un datus. Ja tas nav parādījies darba pamattekstā, secinājumos tam nav vietas.
• Citātus un atsauces. Secinājumi ir jūsu balss, nevis avotu.
• Ūdeni. „Tēma ir ļoti plaša un prasa turpmāku izpēti” — šo frāzi komisija dzird divdesmit reizes dienā.
• Vispārīgus ieteikumus. „Uzņēmumam jāuzlabo mārketings” nav priekšlikums. Priekšlikums ir konkrēta darbība ar sagaidāmu rezultātu.

Cik gara ir pareizā daļa

Kursa darbam — 1–2 lappuses, bakalaura un diplomdarbam — 2–4. Ja sanāk vairāk, visticamāk jūs atstāstāt darbu, nevis formulējat rezultātus.

Piemērs

Slikti: „Darbā tika izpētīta uzņēmuma finanšu stāvokļa analīze. Tēma ir aktuāla. Uzņēmumam ieteicams uzlabot savu darbību.”

Labi: „Analīze parādīja, ka pašreizējās likviditātes rādītājs trīs gados samazinājās no 1,8 līdz 1,1, tuvojoties kritiskajai robežai. Galvenais iemesls — debitoru parādu pieaugums par 34%. Piedāvātais debitoru kontroles grafiks ļauj atbrīvot aptuveni 45 tūkstošus eiro apgrozāmo līdzekļu gadā.”

Otrajā variantā ir skaitlis, cēlonis un risinājums. Tieši par to komisija uzdod jautājumus, uz kuriem jūs varēsiet atbildēt.