Rakstīšana

Literatūras apskats: kas tas ir, struktūra un paraugs

Literatūras apskats (arī literatūras pārskats jeb teorētiskā daļa) parāda, kas par tēmu jau ir izpētīts, kur pētnieki nav vienisprātis un ko jūsu darbs pievieno. LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes norādījumos tas definēts kā autora kritisks vērtējums tam, kas par tematu jau ir izpētīts un kas vēl nav pietiekami izpētīts.

Kāpēc apskats nav pārstāsts

Biežākā kļūda ir apskats „pa autoriem”: viena rindkopa par vienu grāmatu, nākamā — par nākamo. Tā ir kopsavilkumu virkne, nevis analīze. Norādījumi prasa ko citu. RSU Komunikācijas fakultātes kursa darbā teorētiskajā daļā jāatrod, jāapkopo un jāsalīdzina informācija par pētāmo jautājumu un jāveido sava teorētiskā pieeja. LU ESZF norādījumi uzsver, ka autoram obligāti jāsniedz savs vērtējums un tā pamatojums.

Kā atlasīt avotus

Kā strukturēt apskatu

Apskatu veido pa tēmām vai jēdzieniem, nevis pa autoriem. Praktisks paņēmiens ir avotu tabula: rindās avoti, kolonnās jautājumi, ko pētāt. Kad tabula aizpildīta, redzams, kur autori piekrīt, kur nepiekrīt un kur ir robs. Tipiska struktūra:

  1. Jēdzieni un definīcijas — kā dažādi autori definē galveno jēdzienu un kuru definīciju izmantosiet jūs.
  2. Teorijas un modeļi — kādas pieejas pastāv un ar ko tās atšķiras.
  3. Iepriekšējie pētījumi — ko citi atklājuši par līdzīgu jautājumu un ar kādām metodēm.
  4. Sintēze — kur ir pretrunas vai robs un kā tas pamato jūsu pētījumu.

Teorētiskajai daļai jābūt saistītai ar empīrisko. LU ESZF norādījumi prasa, lai visi teorētiskajā daļā aprakstītie jautājumi atbilstu pētījuma mērķim un nodrošinātu empīriskās daļas vajadzības. Ja apskatā aprakstāt teoriju, ko pētījumā neizmantojat, svītrojiet to.

Apjoms

Apjomu nosaka fakultātes norādījumi. Piemēri no publiski pieejamiem dokumentiem:

Kā rakstīt: salīdzinot, nevis pārstāstot

Salīdziniet divas rindkopas. Autori un pētījumi ir izdomāti:

Pārstāsts: Bērziņš (2021) uzskata, ka darba motivāciju galvenokārt nosaka atalgojums. Ozola (2023) raksta, ka motivāciju nosaka darba saturs.

Analīze: Pētnieki nav vienisprātis par atalgojuma lomu motivācijā. Bērziņš (2021) to uzskata par galveno faktoru, savukārt Ozola (2023), pētot IT nozares darbiniekus, secina, ka svarīgāks ir darba saturs. Atšķirība, iespējams, skaidrojama ar nozari, tāpēc šajā darbā tiek pārbaudīts, kurš no faktoriem dominē ražošanas uzņēmumā.

Otrajā rindkopā ir tas, ko meklē komisija: salīdzinājums, iespējamais skaidrojums un saikne ar jūsu pētījumu.

Citāti un atsauces

Citējiet mērķtiecīgi un īsi, lielāko daļu teksta rakstiet ar saviem vārdiem, norādot atsauci. RSU Komunikācijas fakultātes kursa darbā citātu kopapjoms nedrīkst pārsniegt trešdaļu lappuses. Atsauču stilu nosaka norādījumi — skatiet rakstu par APA stilu un RSU atsaucēm. LU ESZF norādījumi prasa norādīt arī mākslīgā intelekta izmantošanu.

Ja vajag palīdzību ar apskatu, skatiet bakalaura darbu vai, ja darbs ir angļu valodā, literatūras apskatu un zinātniskos rakstus.

Avoti

Nepieciešama palīdzība ar savu darbu? Atsūtiet tēmu un metodiskos norādījumus — 120 minūšu laikā atbildam ar cenu un termiņu. Konsultācija par tēmu un plānu ir bez maksas.

Saņemt aprēķinu

Lasiet arī

Visi raksti →

WhatsApp Telegram Pieteikties