Aptauja

Aptaujas rezultātu apkopošana noslēguma darbā

Aptauja ir noslēgusies, un tabulā ir simtiem rindu. Lai no tām iznāktu darba empīriskā daļa, jāiziet pieci soļi: datu tīrīšana, kodēšana, respondentu profils, atbilžu apkopojums un hipotēžu pārbaude. Katru soli var izdarīt Excel, SPSS vai R — princips ir viens.

1. Datu tīrīšana

• Izdzēsiet testa atbildes, ko paši aizpildījāt pirms izsūtīšanas.
• Atrodiet nepilnās anketas: ja trūkst atbilžu uz galvenajiem jautājumiem, anketu izslēdz.
• Pārbaudiet respondentus, kas visos apgalvojumos atzīmējuši vienu un to pašu variantu, — īpaši, ja anketā ir apgriezti apgalvojumi.
• Ja aptauja paredzēta konkrētai mērķa grupai, izslēdziet tos, kas tai neatbilst.

Metodoloģijā uzrakstiet, cik anketu savākts, cik izslēgts un kāpēc, — šo skaitli komisija mēdz jautāt.

2. Kodēšana

Statistikas programmas strādā ar skaitļiem, nevis vārdiem, tāpēc atbildes pārvērš kodos: „sieviete” = 1, „vīrietis” = 2; Likerta skala no 1 līdz 5; apgrieztos apgalvojumus pārkodē pretēji. Vairāku atbilžu jautājumu sadala atsevišķās kolonnās „jā/nē”. Atvērtās atbildes sagrupē kategorijās un saskaita, cik atbilžu katrā kategorijā.

Izveidojiet kodu tabulu: tā vajadzīga jums pašam un der darba pielikumam.

3. Respondentu profils

Empīriskā daļa parasti sākas ar to, kas ir respondenti: dzimums, vecums, izglītība, darba stāžs vai citi tēmai svarīgi rādītāji. Pietiek ar vienu tabulu ar skaitu un procentiem, nevis atsevišķu diagrammu katram jautājumam. Procentus rēķiniet no derīgo anketu skaita un noapaļojiet visā darbā vienādi.

4. Atbilžu apkopojums

• Slēgtie jautājumi — skaits un procenti; diagrammai der joslu diagramma. Sektoru diagrammu lietojiet tikai tad, ja variantu ir maz.
• Likerta skalas apgalvojumi — sadalījums procentos un mediāna; vairāku apgalvojumu skalai — vidējais, standartnovirze un ticamība. Sīkāk — rakstā par Likerta skalu.
• Skaitliskie jautājumi — vidējais, mediāna, minimums un maksimums.

Katrai tabulai un attēlam vajag numuru un nosaukumu, un tekstā uz tiem jāatsaucas. Nepārstāstiet tabulu vārdos — tekstā uzsveriet galveno: kas ir lielākais, mazākais un kas pārsteidz.

5. Hipotēžu pārbaude

Te aptauja kļūst par pētījumu. Katrai hipotēzei tests ir atkarīgs no tā, ko salīdzina:

• divas grupas, piemēram, vīrieši un sievietes — t-tests vai Manna–Vitnija U tests;
• trīs un vairāk grupu, piemēram, vecuma grupas — ANOVA vai Kraskela–Volisa tests;
• sakarība starp diviem rādītājiem — Pīrsona vai Spīrmena korelācija;
• sakarība starp divām kategoriju pazīmēm, piemēram, dzimums un produkta izvēle — χ² tests;
• vairāku faktoru ietekme uz vienu rādītāju — regresijas analīze.

Parametriskos testus (t-tests, ANOVA, Pīrsona korelācija) izmanto, ja dati ir aptuveni normāli sadalīti un grupas nav ļoti mazas; citādi — neparametriskos. Rezultātā norādiet testa statistiku un p vērtību un uzrakstiet secinājumu par hipotēzi: apstiprinās vai neapstiprinās.

Biežākās kļūdas

• Secināt par cēloni no korelācijas: sakarība vēl nenozīmē, ka viens izraisa otru.
• Vispārināt uz visu sabiedrību rezultātus, kas iegūti no paziņu atbildēm sociālajos tīklos. Tāda izlase nav reprezentatīva, un tas jāmin darba ierobežojumos.
• Rakstīt tikai procentus bez skaita: 50% no 8 respondentiem ir četri cilvēki.
• Likt diagrammu katram jautājumam — empīriskā daļa pārvēršas albumā.

Kā rezultātus pārvērst secinājumos — rakstā „Secinājumi kursa un bakalaura darbā”. Ja vēlaties, lai datus apstrādājam mēs, skatiet aptaujas datu apstrādi.