Datu analīze

Likerta skala: kas tā ir, piemēri un rezultātu analīze

Likerta skala ir veids, kā izmērīt attieksmi: respondents novērtē, cik lielā mērā viņš piekrīt apgalvojumam. Tā nosaukta amerikāņu psihologa Rensisa Likerta vārdā, kurš to aprakstīja 1932. gadā. Noslēguma darbos tā ir visbiežākais veids, kā mērīt apmierinātību, motivāciju, uzticēšanos vai attieksmi pret produktu.

Kā izskatās Likerta skala

Klasiskajā skalā ir pieci atbilžu varianti:

• 1 — pilnīgi nepiekrītu
• 2 — drīzāk nepiekrītu
• 3 — ne piekrītu, ne nepiekrītu
• 4 — drīzāk piekrītu
• 5 — pilnīgi piekrītu

Svarīgi: Likerta skala stingrā nozīmē ir nevis viens jautājums, bet vairāku apgalvojumu kopums, kas mēra vienu jēdzienu. Piemēram, apmierinātību ar darbu mēra ar 4–6 apgalvojumiem, un rezultāts ir to vidējais vai summa.

Apgalvojumu piemēri

Jēdziens „apmierinātība ar darbu”, izdomāts piemērs:

1. Man patīk mans ikdienas darbs.
2. Esmu apmierināts/-a ar savu atalgojumu.
3. Mans darbs tiek novērtēts.
4. Es bieži domāju par darba maiņu. (apgriezts)

Ceturtais apgalvojums ir apgriezts: piekrišana tam nozīmē zemu apmierinātību. Šādi apgalvojumi palīdz pamanīt respondentus, kas visur atzīmē vienu un to pašu variantu, taču analīzē tie jāpārkodē (1↔5, 2↔4), citādi skala „sabojājas”.

5 vai 7 punkti?

• 5 punkti — standarta izvēle, saprotama visiem respondentiem; der lielākajai daļai bakalaura un maģistra darbu.
• 7 punkti — smalkāka izšķirtspēja; bieži izmanto psiholoģijā un tad, ja skala ņemta no ārzemju pētījuma.
• 4 vai 6 punkti — bez neitrālā varianta, liek respondentam izvēlēties pusi. Der, ja neitrāla atbilde nav jēgpilna.

Ja skalu ņemat no publicēta pētījuma, saglabājiet tās punktu skaitu un formulējumus — tad rezultātus var salīdzināt ar oriģinālu. Tulkojot no angļu valodas, tulkojumu ieteicams pārbaudīt, piemēram, ar atpakaļtulkošanu.

Skalas ticamība: Kronbaha alfa

Ja vairāki apgalvojumi mēra vienu jēdzienu, jāpārbauda, vai tie tiešām „velk vienā virzienā”. To dara ar Kronbaha alfa koeficientu (Cronbach’s α), kas ir no 0 līdz 1. Biežāk lietotais orientieris: α ≥ 0,7 — pieņemami, α ≥ 0,8 — labi. Ja α ir zem 0,6, skalu kā vienu rādītāju izmantot nav pamata.

Ja alfa ir zema, vispirms pārbaudiet, vai apgrieztie apgalvojumi ir pārkodēti, — tā ir biežākā kļūda. Statistikas programmas parāda arī, kā mainītos alfa, ja kādu apgalvojumu izslēgtu.

Kā analizēt rezultātus

• Atsevišķiem apgalvojumiem — atbilžu sadalījums procentos un mediāna. Diagrammā labi strādā horizontālas joslas, kur katrs apgalvojums ir viena josla, sadalīta pēc atbilžu variantiem.
• Skalai kopumā — vairāku apgalvojumu vidējā vērtība un standartnovirze. Šādu rādītāju parasti analizē kā intervālu skalu.
• Grupu salīdzināšanai — atsevišķiem apgalvojumiem Manna–Vitnija U tests (divas grupas) vai Kraskela–Volisa tests (trīs un vairāk grupu); skalas vidējam — arī t-tests vai ANOVA, ja izpildās to nosacījumi.
• Sakarībām — Spīrmena korelācija; skalu vidējiem — arī Pīrsona korelācija vai regresija.

Kā aprakstīt rezultātus tekstā

Rezultātu aprakstā nosauciet skaitļus, nevis tikai iespaidu. Piemērs ar izdomātiem datiem:

Apmierinātības ar darbu skalas ticamība ir laba (Kronbaha α = 0,82). Vidējais apmierinātības rādītājs ir 3,6 (SD = 0,7) piecu punktu skalā. Darbinieki ar stāžu virs pieciem gadiem ir statistiski nozīmīgi vairāk apmierināti nekā darbinieki ar stāžu līdz diviem gadiem (Manna–Vitnija U tests, p = 0,01).

Kā sagatavot datus pirms analīzes — rakstā „Aptaujas rezultātu apkopošana”. Ja vēlaties, lai analīzi veicam mēs, skatiet aptaujas datu apstrādi.